Ceļvedis Nr. 13Atjaunināts 8 min lasīšanaiKiberdrošība.eu redakcija
Kibersolidaritātes akts, ENISA un NCC-LV: ES iestādes un granti
Kibersolidaritātes akts (Regula (ES) 2025/38) uzņēmumiem neuzliek jaunus pienākumus. Tas izveido ES līmeņa spējas: kibercentru trauksmes sistēmu, ārkārtas mehānismu ar ES kiberdrošības rezervi un incidentu izskatīšanas mehānismu. Lai saprastu, kā tās darbojas, jāzina iestādes – ENISA, ECCC, CSIRT tīkls, EU-CyCLONe un to Latvijas partneri. Šis ceļvedis skaidro, kurš ko dara, ko no tā var gaidīt Latvijas organizācija incidenta brīdī un kur meklēt ES kiberdrošības finansējumu.
Kibersolidaritātes akts īsumā
Regula (ES) 2025/38 “kas nosaka pasākumus, kuri stiprina solidaritāti un spējas Savienībā atklāt kiberdraudus un incidentus, tiem sagatavoties un uz tiem reaģēt” ir parakstīta 2024. gada 19. decembrī un stājās spēkā 2025. gada 4. februārī. Komisijai tās darbība jāizvērtē līdz 2027. gada 5. februārim un pēc tam vismaz reizi četros gados (25. pants). Pasākumus finansē programma “Digitālā Eiropa” (PDE).
Akts izveido trīs instrumentus (1. pants). Visus tos izmanto valstis un ES iestādes, nevis uzņēmumi tieši – taču uzņēmumi ir tie, kas no tiem iegūst vai ar tiem saskaras.
| Instruments | Kas tas ir | Kas to izmanto | Nozīme uzņēmumam |
|---|---|---|---|
| Eiropas kiberdrošības trauksmes sistēma (3.–9. pants) | Valstu kibercentru un pārrobežu kibercentru tīkls (pārrobežu centrā vismaz trīs dalībvalstis), kas apkopo un analizē kiberdraudu informāciju | Dalībvalstis, kas brīvprātīgi pievienojas | Ātrāki un precīzāki brīdinājumi caur CSIRT; valsts kibercentrs var sadarboties ar privātā sektora vienībām informācijas apmaiņā |
| Kiberdrošības ārkārtas mehānisms (10.–20. pants) | Gatavības darbības (koordinēta testēšana sevišķi kritiskajās nozarēs, mācības, ievainojamību un riska uzraudzība), ES kiberdrošības rezerve, savstarpējās palīdzības atbalsts | Dalībvalstis, ES iestādes, PDE asociētās trešās valstis | Iespējama dalība koordinētā gatavības testēšanā; atbalsts liela mēroga incidentā caur valsts iestādēm |
| Eiropas kiberdrošības incidentu izskatīšanas mehānisms (21. pants) | ENISA pēc Komisijas vai EU-CyCLONe pieprasījuma izvērtē būtisku vai liela mēroga incidentu un sagatavo ziņojumu ar cēloņiem un atziņām | Komisija, EU-CyCLONe, ENISA ar CSIRT tīkla atbalstu | ENISA var konsultēties ar nozares pārstāvjiem; var tikt publicēta ziņojuma publiskā versija |
ES kiberdrošības rezerve: ko tā dod un ko nedod
Rezervi veido reaģēšanas pakalpojumi, ko sniedz uzticami pārvaldītu drošības pakalpojumu sniedzēji, kas atlasīti pēc regulas kritērijiem (14. panta 2. punkts). Pakalpojumi paredzēti, lai palīdzētu reaģēt uz būtiskiem, liela mēroga vai tiem līdzvērtīgiem kiberdrošības incidentiem un sākt atkopšanos. Kopumā par rezervi atbild Komisija; tās darbības nodrošināšanu tā var pilnībā vai daļēji uzticēt ENISA.
Svarīgākais praksē: uzņēmums pats rezervi pieprasīt nevar. Lietotāji ir dalībvalstu kiberkrīžu pārvaldības iestādes un CSIRT, CERT-EU un PDE asociēto trešo valstu iestādes (14. panta 3. punkts). Dalībvalsts lietotāju pieprasījumi iet caur NIS2 vienoto kontaktpunktu (15. panta 3. punkts), kas Latvijā ir Nacionālais kiberdrošības centrs (Nacionālās kiberdrošības likuma 4. pants). Atbilde jāsniedz ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc pieprasījuma (16. panta 1. punkts).
Lai saņemtu atbalstu no ES kiberdrošības rezervēm, 14. panta 3. punktā minētie lietotāji veic visus atbilstošos pasākumus, kas mazina tā incidenta sekas, par kuru tiek pieprasīts atbalsts, tostarp attiecīgā gadījumā tiešas tehniskās palīdzības un citu resursu sniegšanu, lai palīdzētu reaģēt uz incidentu, un atkopšanās pasākumus.
Regulas (ES) 2025/38 15. panta 2. punkts
Rezerve papildina, nevis aizstāj valsts un organizācijas pašas spējas. Būtisko vai svarīgo pakalpojumu sniedzējs par nozīmīgu kiberincidentu ziņo CERT.LV pēc Nacionālās kiberdrošības likuma kārtības (agrīnais brīdinājums 24 stundās), un pirmās stundas risina paša komanda un tās līgumpartneri. Ja jums nav noslēgta līguma par incidentu reaģēšanu, rezerve to neatrisinās: tā tiek aktivizēta valsts līmeņa lēmumā un tikai lielākiem incidentiem. Gatavošanās darbu var sākt ar incidentu reaģēšanas plānu un rezerves līgumu, kas sasaucas ar NIS2 ziņošanas termiņiem.
ENISA un Eiropas ievainojamību datubāze
Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra ENISA darbojas uz Kiberdrošības akta pamata ar beztermiņa mandātu. Uzņēmumam tās svarīgākie publiskie pakalpojumi ir trīs.
- EUVD – Eiropas ievainojamību datubāze, ko ENISA izveidoja saskaņā ar NIS2 12. pantu un kas darbojas kopš 2025. gada maija adresē euvd.enisa.europa.eu. Tai ir trīs skati: kritiskās, aktīvi izmantotās un ES CSIRT koordinētās ievainojamības. ENISA kopš 2024. gada janvāra ir CVE numurēšanas iestāde (CNA). EUVD nav ziņošanas kanāls – tā ir publiska datubāze.
- Kibernoturības akta vienotā ziņošanas platforma – darbojas kopš 2026. gada 11. septembra; caur to ražotāji ziņo par aktīvi izmantotām ievainojamībām un nopietniem incidentiem, un Latvijā tajā iesniegtos ziņojumus apstrādā CERT.LV. Sīkāk – CRA ziņošanas ceļvedī.
- Draudu ainavas ziņojumi – ENISA Threat Landscape 2026 (publicēts 2026. gada 22. septembrī, aptver 2025. gadu) secina, ka izspiedējvīrusi joprojām rada lielāko īstermiņa ietekmi un ka 73 % mērķēto organizāciju ir NIS2 būtiskās vai svarīgās vienības. Ziņojums noder risku novērtējumam un vadības informēšanai.
Ja 2. kiberdrošības akta priekšlikumu pieņems, ENISA uzdevumi tiks paplašināti – tostarp ES kiberdrošības rezerves darbība izspiedējvīrusu incidentiem. Par to – ceļvedī par Kiberdrošības aktu un sertifikāciju.
CSIRT tīkls un EU-CyCLONe
Abi tīkli izveidoti ar NIS2 direktīvu un darbojas divos līmeņos. CSIRT tīklā (15. pants) ir valstu CSIRT un CERT-EU, Komisija ir novērotāja, ENISA nodrošina sekretariātu. Tas ir tehniskās sadarbības līmenis: informācijas apmaiņa par incidentiem, draudiem un ievainojamībām. EU-CyCLONe (16. pants) ir operatīvā līmeņa tīkls liela mēroga kiberdrošības incidentu un krīžu koordinētai pārvaldībai, kurā darbojas dalībvalstu kiberkrīžu pārvaldības iestādes.
| ES struktūra | Pamats | Latvijā | Pamats Latvijā |
|---|---|---|---|
| CSIRT tīkls | NIS2 15. pants | CERT.LV (Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts) | NKDL 9. pants, 10. panta 6. punkts |
| EU-CyCLONe | NIS2 16. pants | Nacionālais kiberdrošības centrs | NKDL 5. panta 11. punkts |
| Vienotais kontaktpunkts (arī rezerves pieprasījumiem) | NIS2 8. panta 3. punkts; Kibersolidaritātes akta 15. pants | Nacionālais kiberdrošības centrs Aizsardzības ministrijā | NKDL 4. pants |
| Nacionālais koordinācijas centrs ECCC tīklā | Regula (ES) 2021/887 | Latvijas kiberdrošības koordinācijas centrs (NCC-LV), funkcijas īsteno Aizsardzības ministrija | cyber.gov.lv |
Uzņēmumam šie tīkli ir neredzami, bet svarīgi: ja jūsu ziņojums CERT.LV skar pārrobežu draudu, informācija var nonākt pie citu valstu kolēģiem, un jūs saņemat brīdinājumus, kas veidoti no citu valstu pieredzes. Kā NIS2 ziņošana darbojas, skaidro NIS2 direktīvas ceļvedis.
ECCC un NCC-LV
Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centrs jeb ECCC izveidots ar Regulu (ES) 2021/887, un tā mītnes vieta ir Bukarestē. ENISA ir regulators un ekspertu aģentūra; ECCC ir finansētājs. Tas pārvalda programmu “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa” kiberdrošības daļas un kopā ar nacionālo koordinācijas centru tīklu veido kiberdrošības kompetenču kopienu. Kibersolidaritātes aktā ECCC īsteno lielāko daļu ārkārtas mehānisma darbību (10. panta 4. punkts).
Latvijas kiberdrošības koordinācijas centrs (NCC-LV) izveidots 2022. gadā, un tā funkcijas īsteno Aizsardzības ministrija. Tā uzdevumi uzņēmumiem: informēt par ES līdzfinansējuma iespējām, palīdzēt sagatavot projektu pieteikumus ECCC finansētiem projektiem, īstenot dotāciju projektus un sniegt atbalstu trešajām personām, piemēram, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī uzturēt kiberdrošības kompetenču kopienas biedru reģistru.
Finansējums Latvijas uzņēmumiem
ES kiberdrošības naudai ir trīs ceļi: nacionālās grantu programmas caur NCC-LV un CFLA, ECCC tiešie uzsaukumi un dalība kopienas projektos.
| Ceļš | Kas un cik | Statuss |
|---|---|---|
| MVU kiberdrošības transformācijas granti (CFLA) | MK 2024. gada 27. februāra noteikumi Nr. 139: līdz 60 000 euro vienam saņēmējam, līdz 50 % no tiešajām attiecināmajām izmaksām, de minimis atbalsts; Latvijā reģistrēti MVU | Ceturtais uzsaukums (496 000 euro) pieņēma pieteikumus 02.–15.09.2025; šobrīd pieteikšanās slēgta |
| Projekts C-STRONG-NCC-LV | Aizsardzības ministrija ar CFLA, RTU un CERT.LV; kopējais budžets 5 611 476 euro, puse no ES; četri gadi; CFLA organizēs atbalstu MVU | Uzsākts 2026. gada septembrī; jauni MVU uzsaukumi vēl nav izsludināti |
| ECCC tiešie uzsaukumi (“Digitālā Eiropa”) | DIGITAL-ECCC-2026-DEPLOY-CYBER-11: līdz 96 miljoniem euro septiņās tēmās, tostarp MI balstīti kiberdrošības rīki, MVU aizsardzības spējas, koordinēta gatavības testēšana, reģionālie kabeļu mezgli | Prezentēts 2026. gada 25. septembra kopienas sanāksmē; termiņus pārbaudiet ES finansējuma portālā |
| Kiberdrošības kompetenču kopiena | Reģistrācija caur ATLAS platformu; informācija par uzsaukumiem, partneru meklēšana | Atvērta pastāvīgi |
Ko varēja finansēt līdzšinējos uzsaukumos: kiberdrošības tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu un kapacitātes stiprināšanu, kā norāda CFLA paziņojums par ceturto uzsaukumu. Vienā atlasē viens pretendents drīkst iesniegt ne vairāk kā trīs projektus, kuru granta summa kopā nepārsniedz 60 000 euro (MK noteikumu Nr. 139 9. un 10. punkts). Projekta darbības nedrīkst būt finansētas no citiem publiskiem avotiem.
Kā sagatavoties nākamajam uzsaukumam
- Reģistrējiet organizāciju kiberdrošības kompetenču kopienā – informācija par uzsaukumiem nonāk tur vispirms.
- Pārbaudiet de minimis atbalsta apjomu, kas saņemts pēdējos trīs gados; tas ierobežo pieejamo summu.
- Sagatavojiet projekta pamatojumu no risku novērtējuma: kurš risks tiek mazināts, ar kādu risinājumu, kā rezultātu izmērīsiet.
- Paredziet 50 % līdzfinansējumu no saviem līdzekļiem un iepirkuma laiku.
- Ja vajag palīdzību ar ECCC tiešo uzsaukumu, sazinieties ar NCC-LV – projektu pieteikumu sagatavošanas atbalsts ir tā uzdevums.
Kas jādara tagad
- Pieņemiet, ka ES kiberdrošības rezerve jums kā uzņēmumam nav tieši pieejama, un nodrošiniet savu incidentu reaģēšanas spēju.
- Iekļaujiet EUVD un CERT.LV brīdinājumus ievainojamību pārvaldības procesā.
- Ja darbojaties sevišķi kritiskā nozarē, sekojiet NKC informācijai par koordinētu gatavības testēšanu – dalība ir brīvprātīga, bet sniedz neatkarīgu vērtējumu.
- Reģistrējieties NCC-LV kopienā un uzraugiet CFLA uzsaukumus.
- Izmantojiet ENISA draudu ainavas ziņojumu vadības informēšanai par prioritārajiem riskiem.
Kopskatu par to, kuri ES akti uz jums attiecas, sniedz ES kiberdrošības regulējuma ceļvedis un regulējuma navigators.
Jautājumi un atbildes
Vai uzņēmums var pieprasīt palīdzību no ES kiberdrošības rezerves?
Nē, ne tieši. Rezervi var pieprasīt dalībvalstu kiberkrīžu pārvaldības iestādes un CSIRT, CERT-EU un PDE asociēto trešo valstu iestādes. Latvijā pieprasījums iet caur Nacionālo kiberdrošības centru kā vienoto kontaktpunktu. Rezervi izmanto būtiskiem un liela mēroga incidentiem.
Kāda ir atšķirība starp ENISA un ECCC?
ENISA ir ES Kiberdrošības aģentūra: ekspertīze, operatīvās sadarbības atbalsts, sertifikācija, EUVD un CRA ziņošanas platforma. ECCC Bukarestē pārvalda ES kiberdrošības finansējumu no programmām “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa” un sadarbojas ar valstu koordinācijas centriem, Latvijā – NCC-LV.
Cik lielu kiberdrošības grantu var saņemt Latvijas MVU?
Pēc MK noteikumiem Nr. 139 – līdz 60 000 euro vienam saņēmējam, sedzot līdz 50 % no tiešajām attiecināmajām izmaksām, kā de minimis atbalstu. 2026. gada oktobrī pieteikšanās ir slēgta; jaunus MVU atbalsta uzsaukumus paredzēts organizēt projektā C-STRONG-NCC-LV.
Kas ir EUVD un vai tur jāziņo par ievainojamībām?
EUVD ir ENISA uzturēta publiska Eiropas ievainojamību datubāze, kas darbojas kopš 2025. gada maija. Tas nav ziņošanas kanāls. Ražotāji par aktīvi izmantotām ievainojamībām ziņo caur Kibernoturības akta vienoto ziņošanas platformu, NIS2 subjekti par incidentiem – CERT.LV.
Avoti
- Regula (ES) 2025/38 (Kibersolidaritātes akts) 1., 3.–5., 10.–16., 18., 21., 25. pants.
- Direktīva (ES) 2022/2555 (TID 2 direktīva) 8., 12., 15., 16. pants.
- Regula (ES) 2021/887 (ECCC un nacionālo koordinācijas centru tīkls) Mītnes vieta Bukarestē, finansējuma pārvaldība no programmām “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa”.
- Nacionālās kiberdrošības likums 4., 5., 9. un 10. pants: NKC, CERT.LV, dalība CSIRT tīklā un EU-CyCLONe.
- Latvijas kiberdrošības koordinācijas centrs (NCC-LV) Izveidošana 2022. gadā, uzdevumi, saites uz MVU atbalstu un C-STRONG projektu.
- Projekts C-STRONG NCC-LV Partneri, četru gadu ilgums, budžets 5 611 476 euro.
- Atklājot kibermēnesi, Latvijas kiberdrošības eksperti un ECCC pārrunā nozares attīstību un finansējumu 12. kopienas sanāksme 25.09.2026.; uzsaukums DIGITAL-ECCC-2026-DEPLOY-CYBER-11.
- Atbalsts mazajiem un vidējiem saimnieciskās darbības veicējiem Grantu programmas pamats (MK noteikumi Nr. 139), pieteikšanās slēgta.
- MK noteikumi Nr. 139 (2024) 6., 9., 10. un 17. punkts: intensitāte, maksimālā summa, pretendenti.
- Uzņēmumu kiberdrošības projektiem pieejami gandrīz 500 tūkstoši eiro Ceturtais uzsaukums, 496 000 euro, 02.–15.09.2025.
- Consult the European Vulnerability Database to enhance your digital security EUVD darbības sākums, skati, ENISA kā CNA.
- ENISA Threat Landscape 2026 Publicēts 22.09.2026., periods 2025. gads.
Jautājums par šo aktu?
Atstājiet e-pastu – OffSeq atbildēs par jūsu organizācijas situāciju.
Paldies, pieprasījums saņemts.
Atbildēsim uz norādīto e-pasta adresi.
Pieprasījumu neizdevās nosūtīt. Mēģiniet vēlreiz vai rakstiet uz support@offseq.com.